Šoreiz stāsts sākas ar pārsteigumu. Krišjānis nolēmis iepriecināt savu sievu Irinu, uzdāvinot viņai īpašu fotosesiju — tādu, kas nav vienkārši bildes, bet arī piedzīvojums. Zinot, cik ļoti Irina mīl dabu un kā pieredzējusi gide regulāri ved cilvēkus pārgājienos pa purviem, mums ātri ir skaidrs — fotogrāfēsim tieši tur, viņas vidē.

Saskaņojam apģērbu un toņus, kas saplūst ar sūnām, ūdeņiem un vakara gaismu. Tad sākas mūsu kopīgais pārgājiens. Irina mūs ved pa drošām takām, uzmanīgi norādot: “Ejiet pa manām pēdām,” jo zem mīkstajām, līgojošajām sūnām reizēm slēpjas negaidīts dziļums. Taču tieši tas visu padara vēl interesantāku.

Katrs solis mitrajā sūnā paceļ gaisā jaunu odu baru. Par laimi, jo dziļāk purvā, jo odu mazāk. Esam klāt! Sākumā bildējas visi kopā — ģimenes tuvums, jautrība, bērnu smaidi un silti apskāvieni. Saulrietam tuvojoties, uzmanības centrā paliek Irina — tikai viņa, daba un vakara maigā gaisma. Noslēgumā viņa iebrien purva ezerā un ienirst mierā. Tas ir viens no tiem mirkļiem, kurā viss saslēdzas kopā — daba, cilvēks un sajūta.

Arī man šī ir vēl viena fotosesija, kas paliek atmiņā kā īpašs stāsts — īsts, nepiespiests un skaists.