Šrilanka bieži tiek saukta par “Indijas okeāna pērli.” Izmēros šī valsts ir tikpat liela kā Latvija, bet dabas dažādība te ir iespaidīga – no neskartām palmu pludmalēm, līdz plašām tēju plantācijām kalnos. Braucot no salas viena gala līdz otram, iespējams redzēt savvaļas leopardus, ziloņus un krokodilus, dažādu izmēru putnus, ūdenskritumus. Vēl te var nogaršot augļus ar izcilu garšu, apmeklēt senas tējas ražošanas fabrikas, izbraukt ar vilcienu gleznainās ainavās un izjust ugunīgo čili asumu ēdienos, kas liek savilkties vaigiem. Tas ko es vēlos teikt, Šrilanka ir viens liels botāniskais un savvaļas zooloģiskais dārzs. Dzīvnieki, kurus mēs parasti redzam iežogojumos, te klaiņo džungļos un apmeklē arī vietējos iedzīvotājus. Cilvēku vienkāršība un viesmīlība liek smaidīt jebkuram. Un protams, jāpiemin daudzās skaistās pludmales ar sērfošanas iespējām, kas ir viens no iemesliem, kādēļ atkal uz šo valsti dodos. Piedzīvojumus Šrilankā meklējam divatā, noīrējām motorolleri uz 30 dienām un braucām apkārt salai pulksteņrādītāja virzienā. Satiksme uz ceļiem notiek pa kreiso pusi – mums neierasto braukšanas virzienu, kas labi trennē smadzenes uz ceļiem dažādās situācijās, kad ātri jāveic manevri. Esmu Šrilankā jau otro reizi. Kā saka, labas un pārbaudītas vietas rada uzticību un vēlmi atgriezties. Atmiņā ļoti palika arī Sigīrija – leģendām apvītais kalns, uz kura ir 5. gs. pilsētas drupas. Mēs izvēlējāmies uzkāpt Pidurangala kalnā, kurš atrodas blakus, lai paskatītos uz leģendāro kalnu un tas bija tā vērts. Šrilanka ir gaisīgi viegla un brīnumaina valsts. Tā ir sala… sala ar plaša dvēseli.